LAT
PLATSPĪĻU UPES VĒZIS
Oficiāli Latvijā šobrīd ir sastopamas četras vēžu
sugas, bet vienīgā Latvijas vietējā vēžu suga ir platspīļu upes vēzis Astacus astacus. Pārējās trīs pie mums sastopamās vēžu sugas ir ievestas. Mūsu dīķī mājo Platspīļu vēzis jeb Upes vēzis, kas ir vietējā suga, kura izsenis apdzīvo Latvijas ezerus, upes un strautus visā Latvijas teritorijā jau no vēlīnā ledus laikmeta atplūdiem.
Šaurspīļu vēzis Astacus leptodactylus Latvijā ieradies vai ievests it kā no Baltkrievijas, bet ir Eirāzijai raksturīga
vēžu suga, kas radniecīga platspīļu upes vēzim un sākotnēji apdzīvoja
pārsvarā Melnās un Kaspijas jūras baseinus, no kurienes tā tālāk
izplatījās rietumu un ziemeļu virzienos. Dzīvesveids šim vēzim ir līdzīgs
kā platspīļu vēzim, taču tas nereti ir sastopams arī ne tik spodros ūdeņos –
piemēram - purvainos ezeros un dīķos, jo tas ir izturīgāks par platspīļu vēzi pret piesārņojumu un zemu skābekļa līmeni
ūdenī.
Vēl Latvijā iespējam sastapt Signālvēzi jeb Amerikas vēzi Pacifastacus leniusculus un Dzeloņvaigu jeb Svītraino vēzi Orconectes limosus, kuru dzimtene ir Amerika.
Šaurspīļu vēzis, Signālvēzis un Dzeloņvaigu vēzis Latvijas teritorijā
kvalificējami kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro
vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo
Platspīļu upes vēzi, izspiežot to no dabīgā dzīves areāla. Svešo sugu izplatība Latvijā būtu visiem līdzekļiem ierobežojama, nevis
attīstāma. Lai vietējam vēzim palīdzētu un nodarbotos ar tā kultivēšanu,
jāzina vismaz pats minimums par tā dzīvi, tāpēc ...