TUTAS LIETAS Ķeveitos FILMIŅAS GATAVAS!

Urrā! TUTAS filmiņas par piedzīvojumiem laukos ir gatavas, tik siltas un mīļas kā tikko no krāsns nākuši mammas pīrādziņi! Smaržo pēc atvasaras un āboliem!

Tiešām sirsnīgs sirsnīgs PALDIES Tutas lietu idejas mammai Martai un visiem viņas nenovērtējamajiem palīgiem! Par to, ka Latvijas mazajiem bērniem ir Latvijas lielo "bērnu" radīts raidījums, ar kuru izkrāsot ikdienu gan mazajiem, gan lielajiem!
Skatāmies:
TUTA, KAĶĒNS UN JĒRIŅŠ
TUTA PIE DĪĶA
TUTA MEKLĒ OLAS
TUTA BRAUC AR TRAKTORU
TUTA STĀDA PUĶES
TUTA BRAUC AR AUTO
TUTA REMONTĒ MAŠĪNU

TUTAS LIETAS Ķeveitos

KARSTI un NEPARASTI

Vasara jau pilnbriedā ... kā tāds pierietējis un piena pārpilns aitu mammas tesmenis, kas vēl pilns balta balta labumiņa ... karsta, bagāta, notikumu un pārsteigumu pārpilna, nenotverama un mazliet biedējoši īsta ... jā, īsta vasara ... kas mums, latviešiem, mūsu Latvijas simtajā gada dienā dāvina nepieredzētu iespēju - izbaudīt "siestu" pusdienas laikā, ēdienreizes (arī brokastis un vakariņas) ābeļdārza ēnā bez odu mūzikas un tīstīšanās džemperos, tiešām izbaudāmas peldes mūsu skaistajos ezeros, upēs un dīķos, lina patīkami vēso pieskārienu ... visu visu visu, pēc kā braucam prom no Latvijas, šogad varam izbaudīt tepat ... pēc pāris dienām jau sola lietu ... protams, kā jau visi lauksaimnieki - arī mēs to ļoti gaidām ... bet mēness gaismā, kad pār mūsu zemi atgriežas vēsums un svelme pierimst, ne tikai mēs, bet arī jēru bērni atdzīvojas un skrien ... katrs savu skrējienu!

MIERS "Ķeveitos"

BEIDZOT BALTS ... kā labi mizots kartupelis!

Tas ir pavasaris!

Kas atskrien neprātīgi ātri kā jau katru gadu ... un šogad tas notika vakar!

Jo aitas nu ir baltas kā piens, raibas kā pupas, pelēkas kā pūpoli, un tik priecīgas kā mazi bērni, kas tikuši izskrieties bez ziemas kažoka, šalles, cepures un cimdiem. Šī pavasara nedēļa mūsmājās sākās ar aitu cirpšanu - nu tās ir tik glītas, ka acis gribot negribot apstājas un roka gribot negribot pastiepjas noglāstīt.

PLATSPĪĻU UPES VĒZIS

Oficiāli Latvijā šobrīd ir sastopamas četras vēžu sugas, bet vienīgā Latvijas vietējā vēžu suga ir platspīļu upes vēzis Astacus astacus. Pārējās trīs pie mums sastopamās vēžu sugas ir ievestas. Mūsu dīķī mājo Platspīļu vēzis jeb Upes vēzis, kas ir vietējā suga, kura izsenis apdzīvo Latvijas ezerus, upes un strautus visā Latvijas teritorijā jau no vēlīnā ledus laikmeta atplūdiem.

Šaurspīļu vēzis Astacus leptodactylus Latvijā ieradies vai ievests it kā no Baltkrievijas, bet ir Eirāzijai raksturīga vēžu suga, kas radniecīga platspīļu upes vēzim un sākotnēji apdzīvoja pārsvarā Melnās un Kaspijas jūras baseinus, no kurienes tā tālāk izplatījās rietumu un ziemeļu virzienos. Dzīvesveids šim vēzim ir līdzīgs kā platspīļu vēzim, taču tas nereti ir sastopams arī ne tik spodros ūdeņos – piemēram - purvainos ezeros un dīķos, jo tas ir izturīgāks par platspīļu vēzi pret piesārņojumu un zemu skābekļa līmeni ūdenī.

Vēl Latvijā iespējam sastapt Signālvēzi jeb Amerikas vēzi Pacifastacus leniusculus un Dzeloņvaigu jeb Svītraino vēzi Orconectes limosus, kuru dzimtene ir Amerika.

Šaurspīļu vēzis, Signālvēzis un Dzeloņvaigu vēzis Latvijas teritorijā kvalificējami kā svešas sugas, kuras ar savu agresivitāti, ātro vairošanos un izturību pret vides kvalitātes izmaiņām apdraud vietējo Platspīļu upes vēzi, izspiežot to no dabīgā dzīves areāla. Svešo sugu izplatība Latvijā būtu visiem līdzekļiem ierobežojama, nevis attīstāma. Lai vietējam vēzim palīdzētu un nodarbotos ar tā kultivēšanu, jāzina vismaz pats minimums par tā dzīvi, tāpēc ...

LTV1 RAIDĪJUMS Ziemeļu Puse MEKLĒ GARŠU ARĪ MŪSMĀJĀS

LTV1 / ZIEMEĻU PUSE / 2.SĒRIJA

KAD ŪDENS IR VAIRĀK KĀ ĀBOLI

SVĒTDIENAS PASTAIGA

Mūsu mājas suņi aitu pārdzīšanā nav nekādi palīgi, veimārietis ir diezgan neieinteresēts šajā procesā, jo jāsabrien dižciltīgās suņu kājas, bet vācu aitu suņu meitene ir pārāk ieinteresēta, lai būtu lietderīgs palīgs. Tāpēc mūsmājās mūsu skriešanas treniņi notiek kopā ar aitām, šogad vismaz trīs reizes nedēļā, jo ir trīs aitu ganāmpulki. Process ir diezgan vienkāršs - viens no mums skrien ar graudu spaini pa priekšu, parasti sprinta disciplīnā, un skriet reizē vai ātrāk par aitām reizēm ir liels izaicinājums, bet pārējie ģimenes locekļi skrien no aizmugures, reizēm cilpojot kā zaķi, lai aizķērušās vai no bara noklīdušās aitas atgrieztu atpakaļ uz dzīves pareizā ceļa. Šo svētdien ganījām aitu mammas, un tās jau savā dzīvē ir daudz pieredzējušas, gudras un prātīgas, bet vienalga nespēj pie svaigas zāles smaržas jušanas savaldīt prieku, pieslēdz "četrriteņu piedziņu" un lec kā trakajā jaunībā.